| s-101
| Sigrijs droši vien būtu turpinājis vēl ilgi, ja Kurlais viņu nepārtrauktu. |
| s-102
| - Pič, lien zemē! |
| s-103
| Laižamies, vilciens nāk! |
| s-104
| Pretī pa ielu, pavisam salīkusi, nāk viņa latviešu valodas skolotāja Līcīte. |
| s-105
| Izkaltusi un sīciņa viņa velk pie rokas bērneli - laikam mazbērnu. |
| s-106
| Mazais cilvēks, drīzāk meitene, dīdās un knosās, pogā vaļā mētelīti un met zemē cimdus, kurus veča cenšas uzdabūt viņai atpakaļ rokās. |
| s-107
| Virsmāsa, viņu pazinusi, pāriet otrā ielas pusē. |
| s-108
| Edgars apklust, jo pa slimnīcas vārtiem iznāk Silvija. |
| s-109
| Silvija apklust, ciešāk satver savas somas siksnas un pieceļas. |
| s-110
| Mani pamodina ugunīgi sarkanu matu sprādziens. |
| s-111
| Pamazām acis sadala murgos ielauzušos gaismu svītrās, tad ķermeņos, un es atpazīstu rudajā kamolā balsi, kura ar saviem slaidajiem pirkstiem pluina mana mēteļa apkakli. |
| s-112
| Pēc filmas Elki pavadīju līdz frizētavai, kur atradās viņas mašīna. |
| s-113
| Ziņkāres dzīts, apjautājos, vai Herr Kapitän zina, ar ko viņa mīļotā meita pavadījusi šo vakaru. |
| s-114
| Spriganā vāciete nesamulsa un tūlīt pat atcirta: tiklīdz viņa ieradīsies mājās, tā tētiņš to uzzinās! |
| s-115
| Neliegšos – man patīk rakstīt, un daudzreiz tas padodas viegli un dabiski. |
| s-116
| Redzot savus avīzēs publicētos komentārus, kuros ar lielu patiku esmu aiz apkakles pakratījis negodīgos politiķus, jūtu gandarījumu. |
| s-117
| Līdzīgas izjūtas pārņem ik reizi, kad atkal kāds velta labus vārdus manai pirmajai grāmatai „Piedzīvojumi” – staroju priekā un pateicībā! |
| s-118
| Braucu un tīksminājos par skaisto dabu, ūdens atspulgiem un lidojošajām zivīm, kas sekoja laivai, – kādu laiku tās lido, iekrīt ūdenī, tad paceļas un atkal palido. |
| s-119
| No Vairoua līča pavērās skats uz skaisto Taimanu (Putnu) kalnu. |
| s-120
| Uz brīdi pietauvojos pie Revatuas kluba, lai padzertos skaidru avota ūdentiņu (reibumā braukt ar ātro jet ski nav ieteicams!), un turpināju ceļu – loku lokiem braukāju pa līčiem, pietuvodamies okeānam. |
| s-121
| Piepeši iešāvās prātā – nez, vai laivas degvielas tilpne izbraucot bija pilna vai pustukša? |
| s-122
| Ieskatījos tajā, ieklausījos – šļakstīšanos varēja sadzirdēt. |
| s-123
| Tomēr sirds bija nemierīga. |
| s-124
| Biju tomēr jau apriņķojis vairāk nekā pusi salas, tāpēc sāku lūkoties, kur varētu nopirkt benzīnu. |
| s-125
| Beidzot uz Tupuas salas ieraudzīju Lagoon Resort. |
| s-126
| Ja benzīnu tur nepārdos, tad vismaz naktsmājas dabūšu. |
| s-127
| Palaimējās – atceļā devos ar pilnu degvielas tvertni, vēl baudīdams skaistos salas skatus. |
| s-128
| Kad golferis ar nūju bumbiņu raida 200 metru attālumā, tad atvēziena brīdī pat visniecīgākā leņķa izmaiņa to var novirzīt ap desmit metru uz vienu vai otru pusi no mērķa. |
| s-129
| Tāpēc, piemēram, teniss ir krietni vienkāršāka spēle par golfu: ja tenisistam sitiens neizdodas, tad, iespējams, pretinieks to sacūkos vēl vairāk. |
| s-130
| Turpretim golferis faktiski cīnās pats ar sevi. |
| s-131
| Tiklīdz nūja pieskaras bumbiņai, tas jau tiek uzskatīts par sitienu, ja tas neizdodas – un tā gadās bieži – tad golferim ir tikai dažas iespējas, uz ko sadusmoties: uz nūju, bumbiņu, zālienu, pretvēju vai, protams, uz sevi. |
| s-132
| Un mani katru mīļu dieniņu divu gadu garumā varēja un joprojām vēl var nošaut nezināma vācu karavīra raidīta lode vai līdz nepazīšanai saplosīt tiešs šrapneļa trāpījums. |
| s-133
| - Protams, - svešais atbildēja. |
| s-134
| - Mani sauc Elmārs Ozols. |
| s-135
| Edmunds asi nodrebēja. |
| s-136
| Viņš par to jau bija iedomājies. |
| s-137
| Tā bija kā īslaicīga apmātība. |
| s-138
| Strauji pagriezos un, sagrābis Maritu aiz pleciem, negaidīti piespiedu viņu zemei. |
| s-139
| Taču pagaidām Edmunds, satraukti elpojot, klusēja. |
| s-140
| Viņš uzmanīgi vēroja, kas notiks tālāk. |
| s-141
| Pēdējā sniegotā svētdienas novakare. |
| s-142
| Piecatā braucam cauri Kangaru kalnu mežiem . |
| s-143
| Esmu noskrējusi jau desmito vai divpadsmito apli, sasvīdusi, sakarsusi. |
| s-144
| Nu jābrauc mājup, nē, pie Mairitas, jāizkarsē augums vannā, jāizmazgā drēbes, un pirmdien atkal uz darbu. |
| s-145
| Lai notiek, lai dusmojas. |
| s-146
| Ierušinājos segas mīkstumā un gaidīju, līdz viņš aizies. |
| s-147
| Tad piecēlos un pamodināju bērnus uz skolu. |
| s-148
| Viņa bija simtreiz spējīgāka nekā es. |
| s-149
| Viņai viegli padevās dejošana, balets, rakstīšana, bērnu skološana, bet viņa sazin kādu apsvērumu dēļ aizgāja un neturpināja. |
| s-150
| – Atzīstieties droši, jūs gribat bēgt pati no sevis. |
| s-151
| Jūs noteikti cenšaties saprast, kāpēc es cenšos ar jums tikties iespējami bieži, traucēju jūs katru mīļu brīdi. |
| s-152
| Īstenībā es baidos. |
| s-153
| Ne jau jūsu dēļ es baidos ar jums tikties. |
| s-154
| Neaizstājamu cilvēku uz zemes nav. |
| s-155
| Es baidos pazaudēt šīs vārās attiecības, kuras mūsu starpā ir. |
| s-156
| Es tās gadiem esmu meklējis. |
| s-157
| Par lielu nožēlu jāatzīst, jūs esiet pirmā sieviete manā praksē, kura tiecas uz lielu mērķi. |
| s-158
| Un ceru, ka jūs arī ko sapratīsiet. |
| s-159
| Es piecietīšu visu, lai tas tā notiktu. |
| s-160
| Tas, ko jūs man varat dot, ir tikpat neaizstājams. |
| s-161
| Durvis aizvērās. |
| s-162
| Mairita, atguvusi parodēšanas talantu, attēloja Kapenieku intonāciju: 'Ak, kā mēs baidījāmies kāpt augšā, domājām, ka nedabūjam pa galvu, jūs nudien atgādinājāt narkomāni, no kuras var sagaidīt sazin ko!' |
| s-163
| Man šķiet, ka rokas filmu montē mehāniski. |
| s-164
| Griežu, salieku kopā, salīmēju, salīdzinu, pārlieku kadrus. |
| s-165
| Režisore uzaicina dzert kafiju, blakustelpā smaržo. |
| s-166
| Viņa ienes divas tasītes un smaidot saka: – Lai arī dzīve, darbs ir krusts, to nesu labprātīgi. |
| s-167
| Daru to, ko šobrīd gribu darīt, un manā uztverē tā ir liela laime – piepildīt sevi ar to, ko vēlies, lai cik tas brīžiem arī būtu sāpīgi, lai kādas asaras nesmacētu. |
| s-168
| Es dzīvoju pašas apzināti izvēlētu dzīvi. |
| s-169
| Pirksti sagrāba cukura trauku. |
| s-170
| Metu. |
| s-171
| Krita. |
| s-172
| Trāpīts! |
| s-173
| Atskanēja plīstoša stikla troksnis, paķēru podiņu ar puķi un metu vēlreiz. |
| s-174
| Podiņš teju aizskāra automašīnas labo pakaļējo spārnu tuvu izbirušajam stiklam. |
| s-175
| Nezinu, uz ko cerēju, taču automašīna apstājās, no tās izlēca garš vīrs, no labās puses izkāpa vēl viens, šķiet, jaunāks vīrietis. |
| s-176
| Viņi ziņkāri un nikni sāka raudzīties uz māju, meklējot vandali. |
| s-177
| vispār ne fotogrāfija |
| s-178
| - Klau, tā sieviete. |
| s-179
| - Kura? |
| s-180
| - Neskaties uzreiz. |
| s-181
| Tur stūrī. |
| s-182
| - Nu? |
| s-183
| - Man liekas, viņa mūs vēro. |
| s-184
| - Tev ir paranoja. |
| s-185
| - Viņa vispār te neiederas. |
| s-186
| - Kā - neiederas? |
| s-187
| - Redzi, kādas viņai brilles? |
| s-188
| - Kādas? |
| s-189
| - Dārgas. |
| s-190
| - Un tad? |
| s-191
| - Kā - un tad!? |
| s-192
| Viņa mūs vēro. |
| s-193
| - Un tad? |
| s-194
| - Kā - un tad?! |
| s-195
| Man tas nepatīk. |
| s-196
| - Man arī. |
| s-197
| - Kas? |
| s-198
| - Ka tu visu laiku baidies. |
| s-199
| Pie blakus galdiņa |
| s-200
| Meitene tagad sēdēja pie blakus galdiņa, kafejnīcas vistumšākajā kaktā. |