| s-301
| Pēc tam tikai sāp galva. |
| s-302
| - Tad konjaku? |
| s-303
| - Nu, varbūt šampi. |
| s-304
| Es pamāju bārmenim. |
| s-305
| Pasūtīju viņai šampanieti, riekstus. |
| s-306
| Smalka uzdzīve, - es pasmaidīju. |
| s-307
| Sev paņēmu Hennessy, 50 gramus, jā, un divas kafijas, vienu baltu. |
| s-308
| Nebija īsti ko teikt, un mēs diezgan saspringti gaidījām pasūtījumu. |
| s-309
| - Tevi sauc Sanī? |
| s-310
| - Jā. |
| s-311
| Nē. |
| s-312
| Tā ir iesauka. |
| s-313
| īstais vārds Solvita. |
| s-314
| - Sanī. |
| s-315
| Jauki. |
| s-316
| Pēc saules. |
| s-317
| Saulainā. |
| s-318
| Tu esi tāda? |
| s-319
| - Ko? |
| s-320
| Kāda? |
| s-321
| - Saulaina? |
| s-322
| - Ā. |
| s-323
| Nu es nez'. |
| s-324
| Jā, varbūt. |
| s-325
| Pasūtījums bija klāt. |
| s-326
| Konjaks, man par milzīgu pārsteigumu, šai vietā - uzsildītā glāzē. |
| s-327
| Tas uzjautrināja. |
| s-328
| Jutos ārpus visa, kas šeit notiek, un tāpēc ļoti brīvi. |
| s-329
| Šī, beidzot, bija filma par kādu citu, es tajā spēlēju tikai statistes lomu, maz pienākumu un nekādas atbildības. |
| s-330
| - Par ko tu smaidi? - vaicāja Sanī. |
| s-331
| - Tāpat. |
| s-332
| Redzi tos cilvēkus pie blakus galda? |
| s-333
| Pa šo laiku tur bija apsēdušies jau divi citi kafejnīcas apmeklētāji. |
| s-334
| Gados jaunāki, no skata abi tādi parasti, neuzkrītoši. |
| s-335
| Abi mēteļos, sievietei galvā liela kažokādas cepure garu spalvu, pelēcīgi violeta. |
| s-336
| - Nu, redzu. |
| s-337
| Nu? |
| s-338
| - Gribi, es tev par viņiem pastāstīšu? |
| s-339
| Meitene paraustīja plecus. |
| s-340
| - Viņi ir iemīlējušies. |
| s-341
| Un atnākuši uz slepenu randiņu. |
| s-342
| - Kā tu zini? |
| s-343
| - Redzi? |
| s-344
| Tu redzi, kā sarunājas? |
| s-345
| Visu pasauli aizmirsuši, viens otra acīs gremdējoties, dziļi dziļi. |
| s-346
| Tā cilvēki tikai attiecību sākumā runā. |
| s-347
| Sieviete galdam pārliekusies, lai būtu pēc iespējas tuvāk vīrietim, vaigi sasārtuši, acis mirdz. |
| s-348
| Viņa nav precēta. |
| s-349
| Bet vīrietis ir. |
| s-350
| Varbūt abi vienā iestādē strādā. |
| s-351
| Vai saistītās - viņš, piemēram, tiek sūtīts pie viņas kaut kādus gāzes vai elektrības līgumus saskaņot. |
| s-352
| - Beidz nu, ej nost! |
| s-353
| Kā tu zini? |
| s-354
| - Nu kā - viņa saposušies - ne pārlieku, bet tomēr. |
| s-355
| Var redzēt, gatavojusies randiņam. |
| s-356
| Viņai rokas somiņa tikai, un maza - tātad nenāk tieši no darba. |
| s-357
| Bet vīrietis - ne tā, ne šitā. |
| s-358
| Pavisam ikdienišķi ģērbies. |
| s-359
| Un divas «Rimi» kulītes ar pirkumiem aiz krēsla. |
| s-360
| Un slepus ik pa brīdim pulkstenī ieskatās. |
| s-361
| Tātad - sievai pieteicies uz veikalu iziet. |
| s-362
| Un maisiņi ar iepirkumiem ir viņa alibi. |
| s-363
| - Ēē... - meitene pārsteigta novilka. |
| s-364
| - Nu tu dod. |
| s-365
| - jā, un vēl - viņa dzer vīnu, viņš - tēju. |
| s-366
| Labprāt jau arī vīnu dzertu, bet - sieva saodīs. |
| s-367
| - Kā tu tā proti? |
| s-368
| - Nu, teicu jau, rakstniece esmu. |
| s-369
| - Mmmmm... tad tev par mani jāuzraksta. |
| s-370
| - Domā? |
| s-371
| - Mhm. |
| s-372
| - Tev karsti nav? |
| s-373
| Kažoku negribi novilkt? |
| s-374
| - Aha, labi. |
| s-375
| Ir tagad siltāk, tip' no tā šampja laikam. |
| s-376
| Es palīdzēju, kažoku pārmetām pār krēslu, svārki apakšā, protams, bija, tikai ļoti īsi; un blāvi zaļa adīta jaciņa, kas cieši piegūla gluži zēniskam augumam, atslēgu kauli kā slaidas laivas, kakls trausls kā bērnam, smalksmalka kā zirnekļu tīkls ķēdīte ap kaklu, zelta krāsā. |
| s-377
| Vai arī no zelta, jā, droši vien no zelta, ja jau tik sīka. |
| s-378
| - Nu tad pastāsti par sevi, - es teicu. |
| s-379
| - Un kas bija tas vecis. |
| s-380
| - Eh. |
| s-381
| Viņš man tāds - kā lai pasaka... |
| s-382
| kādreiz mans čalis bija, a tagad... |
| s-383
| nu, vobščem, pašķirāmies mēs. |
| s-384
| Bet viņš man darbu dod. |
| s-385
| Iztikt jau tagad grūti. |
| s-386
| - Kādu darbu? |
| s-387
| - Aj, nav svarīgi. |
| s-388
| Tirdzniecībā un tā. |
| s-389
| Nekas īpašs. |
| s-390
| Te šis, te tas. |
| s-391
| Un es viņam tagad parādā drusku esmu, un... |
| s-392
| Meitenes rokas atkal sāka ņirbēt, un es pamanīju, ka nav vairs šaurā gredzena uz pirksta. |
| s-393
| - Tu viņam gredzenu atdevi? |
| s-394
| - Aha. |
| s-395
| Nu - tikai pagaidām, tipa ķīlu. |
| s-396
| A viņš jau pats man to dāvināja, kad mēs vēl bijām kopā. |
| s-397
| Meitene paklusēja. |
| s-398
| - Zelts, - tad viņa piebilda gandrīz lepni. |
| s-399
| - Un ķēdīte tāpat, - viņa vieglu kustību pieskārās kaklam. |
| s-400
| Es pastiepu roku un pieskāros arī. |