| s-201
| Bāla, nervoza. |
| s-202
| Seja ēnā, gaisma no zemu novietotā sienas gaismeklīša, kāds dega pie katra galdiņa, krita uz viņas rokām, kuras ne mirkli negulēja mierā - te nervozi noslaucīja neredzamas drupačas no tumši sarkanā vaskadrānas galdauta, kurš šajā lētajā vietā atdarināja mežģīnes, te sakārtoja mākslīgās puķes vāzītē, te grieza ap pirkstu šauru gredzena stīpiņu, - tas nebija laulību gredzens, tik daudz es pamanīju. |
| s-203
| Ārā slapjš sniegs gāzās baltām šaltīm, viņa bija ienākusi pirms minūtēm piecpadsmit, apkārt neskatoties, kā labi zināmā un pazīstamā vietā, izgājusi cauri visai zālei - ļoti mērķtiecīgi un apņēmīgi, gariem, mazliet grīļīgiem soļiem, lietus no viņas blondi lāsumainajiem matiem pilēja uz sejas un no garspalvainā sintētiskā kažociņa lēkšķēm tecēja uz grīdas; kažociņš bija īss, virs ceļa, un ceļgali plānajās neilona zeķēs rādījās nosaluši zili oranžiem plankumiem, - to visu es paguvu ievērot īsajā brīdī, kamēr viņa veica attālumu no durvīm līdz manam galdam, jau tuvumā pamanīju, ka acis viņai apvilktas ar melnu un skropstu tuša nav žēlota, bet lūpās un vaigos mirdzēja mēness bālums. |
| s-204
| Un viņai nebija somas. |
| s-205
| Viņa apsēdās pie galdiņa stūrī, līdzās manam; ne apsēdās - drīzāk atkrita krēslā, un tūdaļ iebāza roku kabatā, parakņājās tur nervozi un sapīkusi, izvilka roku no kabatas un sāka grauzt nagus. |
| s-206
| Bārmenis pievērsa viņai laisku skatienu un pamāja ar galvu, bet nepārtrauca sarunu ar sievieti pie bāra letes, dūšīgu balinātu blondīni dziļi piesmakušu balsi, melnā ādas jakā, paplašinātiem asinsvadiem sārtā sejā, viegli piepampušām acīm. |
| s-207
| Nebija grūti iedomāties, ka viņa strādā netālajā tirgū un ienākusi ieņemt savu ikvakara mēriņu - maksu par pasūtījumu bārmenim viņa pirmīt bija nobērusi sīknaudā. |
| s-208
| - Gribi uzsmēķēt? - es minēju, pret meiteni pagriezusies. |
| s-209
| -jā. |
| s-210
| Un? |
| s-211
| Atbilde bija drīzāk vienaldzīga nekā nelaipna, viņa tikai atzina faktu, - jā - un pat nepaskatījās uz mani. |
| s-212
| Es izvilku Dunhill paciņu. |
| s-213
| - Lūdzu. |
| s-214
| Meitene, galvu nepagriežot, apveltīja mani ar slīpu, tādu kā niknu skatienu caur mitro, pāri pierei krītošo matu šķipsnām, tomēr cigareti paņēma; pamanīju, ka tumši brūnā nagu laka aplupusi un atgādina grīdas krāsu, man ļoti patika tāda nobružāta tumšbrūna nagu laka. |
| s-215
| Cigareti viņa uzreiz iebāza mutē, bez kādas grācijas, bez žesta, sakoda zobos kā vecis, lietišķi un kāri, nosalušām rokām sameklēja šķiltavas slapjā kažoka kabatā, - lai to izdarītu, viņai bija uz krēsla jāsaliecas sānis, un kažoks atsedza kāju līdz tumšbrūnai zeķes malai, - man izskatījās, ka zem kažoka viņai nav svārku. |
| s-216
| Meitene aizsmēķēja. |
| s-217
| Dažas slapjas kažoka spalvas bija pielipušas viņai pie pirkstiem un nonāca mutē, paņēmusi cigareti kreisajā rokā, viņa ar labo pūlējās noņemt no mēles neredzamos matiņus. |
| s-218
| Bārmenis uzsauca pāri zālei: - Sanī, tu ko dzersi? |
| s-219
| - Ne, - atteica meitene. |
| s-220
| Bārmenis pusbalsī turpināja sarunu, un par Sanī nosauktā beidzot tā kā atslāba, atlaidās krēslā brīvāk, izstiepa garās kājas, dziļi ievelkot dūmu, pievēra acis. |
| s-221
| Es šajā vietā biju pirmo un - droši vien - pēdējo reizi, lai gan garām tai gāju katru dienu. |
| s-222
| Slapjais sniegs un drēgnums mani bija te iedzinis, nākot no biroja, - kurš normāls cilvēks gan apmeklē kafejnīcas tirgu un dzelzceļa staciju tuvumā? |
| s-223
| - plastmasas galdi, ķēmīgi svečturīši, tumša finiera paneļi, viegla savecējušu cigarešu dūmu un piedegušas eļļas smaka, pelēcīgi gaļas salāti vitrīnā, apkaltušas picas gabali, ko piedāvā uzsildīt mikroviļņu krāsnī. |
| s-224
| Es pasūtīju tikai tēju. |
| s-225
| Man nebija līdzi ne avīzes, ne grāmatas. |
| s-226
| Un šī vieta bija laba diezgan, lai pavērotu cilvēkus, kādus es vairs nepazinu savā ikdienā - tajā šaurajā vidē, kur visi likās no vienas planētas esam, kur nesmird, bet smaržo - pat tualetēs un mīlas gultās, kur visi slīd viens otram pāri un garām, nesaskaroties un neaizskarot, lieto daudz skanīgu vārdu, viens otra tumšajos kambaros nelienot. |
| s-227
| Ziņkāre jaucās ar vieglu nepatiku pret visu apkārtējo un nelāgu nojausmu, ka varbūt šī te, ko redzu, ir tā īstā dzīve, ko gadiem esmu meklējusi nepareizās vietās. |
| s-228
| Tāda atklāsme mani nebūt nepriecēja. |
| s-229
| Es biju diezgan daudz izdarījusi, lai aizmirstu savu bērnību Maskavas forštatē, ģimenē, kur tēvs dzēra un mājas kāpnēs smirdēja pēc atejas. |
| s-230
| Es nopriecājos, ka esmu ģērbusies tik neitrāli - džinsos un vējjakā - neviens te nevarēja zināt, kādas firmas vējjaka tā ir un cik maksā. |
| s-231
| Kafejnīcas durvis atvērās vēlreiz, ielaižot ielas trokšņa un slapja vēja šalti. |
| s-232
| Ienāca džeks, vecis, būda - plats kā skapis, skūtu galvu, ādas, jā, protams, ādas jakā. |
| s-233
| Viņš noskurinājās un nosprauslājās kā liels suns un apsēdās starp durvīm un bāru. |
| s-234
| Bārmenis acumirklī pārtrauca sarunu, ielēja glāzē, šķiet, 150 gramus armēņu konjaka un aiznesa viņam. |
| s-235
| Būda, uz bārmeni nepaskatoties, izvilka no kabatas saņurcītu piecīti un uzmeta uz galda. |
| s-236
| - Kārtībā. |
| s-237
| Bārmenis kā uzlaizīt uzlaizīja. |
| s-238
| Būda skatījās... uz mani? |
| s-239
| Nē, uz meiteni pie blakus galdiņa, un es acumirklī sajutu spriedzi starp abiem - tādu kā stīgu uz satrūkšanas robežas, kā magnētisku lauku, kas divus ķermeņus ar noteiktu masu notur uz vietas, neļaujot ne attālināties, ne tuvoties. |
| s-240
| Būda neteica ne vārda un nekustējās. |
| s-241
| Sēdēja liels kā māja un tikai skatījās. |
| s-242
| Viena horizontāla rieva pierē - ne rūpju, bet tauku rieva, dziļi iegrimušas acis, maza Čingishana bārdiņa, klocriņķis uz mazā pirkstiņa un auskars ausī. |
| s-243
| Pats mierīgs, un arī rokas ļoti mierīgas gulēja uz galda - kā sarkanas un jēlas gaļas gabali uz tirgus letes. |
| s-244
| Meitene cēlās kājās - tas izskatījās kā palēninātā filmā, lēni un smagi, un it kā nevis ar muskuļu, bet gribas spēku - kā pārvarot milzīgas gravitācijas lauku, -viņa devās pāri zālei pie vīrieša, kurš vēl arvien neļāva savā sejā iezagties ne mazākajai emociju ēnai. |
| s-245
| Viņa apsēdās tam pretim, uz pašas krēsla maliņas, ceļi bija cieši sakļauti, un nemierīgās rokas klēpī. |
| s-246
| Cigareti viņa bija atstājusi kūpam pelnutraukā uz sava galda. |
| s-247
| Tagad būda uz viņu vairs neskatījās - tikai pāri, tikai garām, visulaik kaut kur sienā vai griestos aiz viņas, vai varbūt uz sevi pašu iekšpus. |
| s-248
| Bet meitenes acis, tādas kā izbiedētas, raudzīja viņa skatienu notvert un sagūstīt. |
| s-249
| Būda vēl savam konjakam nebija pieskāries. |
| s-250
| Un meitene sāka runāt- čukstus, ļoti ātri, satraukti, rokas sekoja vārdiem - bet ne plašos žestos, tik vien kā sīki ņirbot klēpī- itin kā neredzamas adāmadatas būtu viņai rokās, un viņa nu mēģinātu izadīt to garo stāstāmo vārdu straumi kādā jēdzīgā, pārliecinošā rakstā. |
| s-251
| Likās, viņa kļuvusi vēl bālāka, vēl zilgākām ēnām zem acīm, bet varbūt tikai manas iedomas viņu apveltīja ar šo bālumu, vai arī gaisma, sniegam pierimstot, kļuvusi kādu nieku spožāka, un, ielaužoties pa kafejnīcas logu, pārklāj vēsu patinu kalsnajai sejai. |
| s-252
| Ar acs kaktiņu samanīju kādu pāri grasāmies apsēsties pie blakus galdiņa, kur tikko bija sēdējusi meitene, pagriezos un negaidīti asi teicu: - Aizņemts. |
| s-253
| Nezinu, kādēļ. |
| s-254
| Man likās, viņa vēl atgriezīsies. |
| s-255
| Man gribējās, lai viņa atgriežas. |
| s-256
| Pāris apsēdās nostāk, abi tādi jau krietni gados, starp piecdesmit un piecdesmit pieci, nesaderīgi, kā caur iepazīšanās dienestu satikušies, - es nodomāju, - un atnākuši uz pirmo randiņu. |
| s-257
| Sieviete, liela, masīva, sakrāsojusies stipri un koši, salējusies lētām smaržām. |
| s-258
| Melni, kupli, bet nespodri mati cirtojās ap galvu, gara melna ādas jaka, - vai tiešām pilnīgi visi šeit tērpjas ādā? - resni ikri melnos zābakos līdz ceļiem, dubļainos ļoti. |
| s-259
| Zābaki augšpusē bija par šauru dūšīgajai kājai, un rāvējslēdzējs atslīdējis kādu centimetru vaļā. |
| s-260
| Somiņa ar zelta ķēdi, auskari spoži un gari. |
| s-261
| Bet vecim apaļš vēderiņš kā zirneklim, lai gan pats sīks no auguma, tieviem locekļiem; |
| s-262
| pelēkmelns džemperis ar briedīšiem tā mīlīgi pieguļ, sirmi plāni mati pāri plikam galvvidum pārķemmēti. |
| s-263
| Vīrelis centās būt galants - atbīdīja sievietei krēslu no galda, palīdzēja jaku novilkt. |
| s-264
| Zem jakas viņai tamborēts džemperis lieliem caurumiem, melns, piegulošs, tāds, lai izceltu krūtis, bet krūšturis mežģīņotajos tamborējuma caurumos vīdēja netīri balts. |
| s-265
| Apsēžoties sieviete uzguldīja krūtis galdam, smaidīja, bet tā drusku nicīgi, - es nojautu, ka viņi nesatiksies otrreiz. |
| s-266
| Meitene tikām runāja vēl ātrāk, - dzirdēju viņas balsi, drusku vienmuļu, apsūbējušu, ar tādu kā taisnošanās intonāciju, sasprindzināju dzirdi, taču ne vārda nevarēju atšķirt. |
| s-267
| Viņa vairs nemedīja vīrieša skatienu, galvu nodūrusi, vērās galdā, kaut ko zīmēja uz tā ar pirkstu, mati sakrituši uz acīm, un ik pa brīdim viņa tos atglauda ar kreiso roku, uzmezdama ātru un zaglīgu skatu vīrietim, kamēr labā nebeidza vilkt apļus un kvadrātus, apļus un kvadrātus, un brīžam sirdis, un mute nebeidza runāt, runāt un runāt. |
| s-268
| Vēl aizvien vīrietis savu glāzi nebija aizskāris un vēl aizvien raudzījās garām. |
| s-269
| Sniegs bija rimies, ārā satumsis, bet es vēl nevēlējos iet prom un pasūtīju otru tēju. |
| s-270
| Meitene beidzot apklusa. |
| s-271
| Aiz loga apstājās kāda mašīna spožiem starmešiem, un abu nekustīgie stāvi uz mirkli pārvērtās siluetos, kā neveiksmīgā, pret gaismu uzņemtā fotoattēlā. |
| s-272
| Mašīna apgriezās un aizbrauca, meitene sakustējās, vīrietis izstiepa milzīgo roku, paņēma glāzi, izdzēra to vienā malkā, nopūtās, nosēcās, noslaucīja lūpas. |
| s-273
| Meitene kaut ko sīku, zem plaukstas noslēptu, pastūma pāri galdiņam, un vīrietis neskatīdamies iebāza to kabatā. |
| s-274
| Tad viņš beidzot kaut ko teica, pāris vārdu, es, protams, nedzirdēju, ko. |
| s-275
| Meitenes pleci saguma, rokas aprima, seja paslēpās aiz matiem. |
| s-276
| Viss stāvs it kā strauji novīta - kā puķe vāzē. |
| s-277
| Vīrietis piecēlās, es vēlreiz nobrīnījos par viņa milzīgajiem apmēriem, piecēlās un saraustīja bikses, atsveicinoties pamāja ar galvu bārmenim, pārlaida skatu kafejnīcas apmeklētājiem, kā raudzīdams pēc kāda pazīstama, vienu brīdi viņa skatiens skāra arī mani, no šī garām slīdošā skatiena man kļuva neomulīgi, un tad, garām meitenei uz durvju pusi spraucoties, atkal garām un pāri skatoties, sabužināja viņai matus tādā šķietami tēvišķā un reizē pazemojošā veidā - vispirms it maigi, bet stingri saņemot tos plaukstā un tad neuzkrītoši, bet spēcīgi paraujot. |
| s-278
| Es drīzāk izjutu nekā redzēju, ka meitene sāpēs saviebjas. |
| s-279
| Nodžinkstēja durvju zvaniņš, un prom viņš bija. |
| s-280
| Meitene pacēla galvu, izskatījās pārsteigta, kā tikko pamodināta, viegli piesārtusi. |
| s-281
| Viņa mirkli domāja, sabāza rokas kažoka kabatās, piecēlās kājās, domāja, tā kā sasvērās ar ķermeni uz durvju pusi, sastinga šajā nedabīgi slīpajā pozā, brīnums, kā viņa nekrita, kā vispār tādā var nostāvēt, bet tad pagriezās un nāca atpakaļ, pie sava pirmējā galdiņa kafejnīcas dziļumā. |
| s-282
| - Te daži gribēja sēdēt, - es teicu, - bet es neļāvu. |
| s-283
| - Paldies. |
| s-284
| Meitene apsēdās. |
| s-285
| Es atkal piedāvāju cigareti, viņa neatteicās. |
| s-286
| Šoreiz pasteidzos pasniegt arī uguni un varēju tuvumā pavērot viņas seju. |
| s-287
| Acis izrādījās zilas, piere viegli putaina, pavisam nedaudz, uzacis dabīgi gaišas, ievilktas ar melnu zīmuli, nopratu, ka viņa patiesi ir blondīne, un nodomāju, ka gaišai viņai vajadzētu būt viscaur. |
| s-288
| - Vai varu apsēsties pie tava galdiņa? - es jautāju. |
| s-289
| Meitene palūrēja uz mani neuzticīgi. |
| s-290
| - Tu esi lezba? |
| s-291
| - Nē, rakstniece, - es teicu. |
| s-292
| Un nodomāju, ka šai atbildei ir maz sakara ar jautājumu. |
| s-293
| Tomēr meitene uzreiz kļuva pielaidīgāka. |
| s-294
| Mute viņai izbrīnā pavērās. |
| s-295
| - Labi, - viņa teica. |
| s-296
| Es pārsēdos. |
| s-297
| - Varbūt kaut ko iedzersim? |
| s-298
| - Nu, nezinu, - viņa teica. |
| s-299
| - Vīnu? |
| s-300
| - Man besī vīns. |